ATLAS 2019 - starptautiskās sacensības foreļu spiningošanā dīķos ir noslēgušās!

ATLAS 2019 - starptautiskās sacensības foreļu spiningošanā dīķos ir noslēgušās!

2019.gada ATLAS, kas notika Slovākijā ir noslēdzies. Emocijas ir nedaudz norimušās un var ar vēsu prātu atskatīties uz notikušo.

Ievadam.

Latviju pārstāvēja 4 reitinga spēcīgākie sportisti (Matīss Lēnerts, Sergejs Abramovs, Kristiāns Godiņš un Anatolijs Livdāns).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Visiem bija uzkrāta lielāka vai mazāka pieredze startējot sacensībās arī ārpus Latvijas. Par sevi neizteikšos, bet varu droši teikt, ka mani kolēģi ir prasmīgi, daudzpusīgi, zinoši un uz komandas darbu vērsti sportisti, kas deva labas cerības cīņai par čempiona titula nosargāšanu, kuru 2018.gadā izcīnīja Latvija. Mūs uzskatīja par turnīra vieniem no galvenajiem favorītiem. Mēs paši prognozējām, ka čempiona tituls visticamāk varētu izšķirties starp Slovākijas, Krievijas, Ukrainas un Latvijas izlasēm.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sacensības formāts un norises vieta.

Tiesības rīkot ATLAS sacensības ieguva Slovākija (Velke Orviste), kurai prasmīgi izdevās slēpt informāciju par dīķi, kur noritēs sacensības, jo viņu foreļu līgas lapā bija ārkārtīgi maz informācijas. Tas lika gatavoties dažādiem copes stiliem un mānekļu veidiem. Rēķinājāmies, ka dīķis būs tik pat dziļš kā pie Voldemāra un līdzīgos izmēros, bet realitātē tomēr bija jūtami seklāks un lielāks, kas veidoja daudz tukšo zonu, kur zivīm patverties. Zivju daudzums uz dīķa platību bija līdzīgs vai pat nedaudz mazāks kā Voldemāra dīķos.

Sacensību formāts – komandu cīņas, kur katras valsts sportists sacenšas ar citas valsts sportistu. Sportisti izvietojušies tā, ka cīņas notiek blakus un var viens ar otru komunicēt un sekot līdzi citu savas valsts sportistu cīņas gaitai un veikt nepieciešamās korekcijas savā sniegumā. Formāts prasa labu komandas komunikāciju un saprašanos, lai sasniegtu labākus rezultātus. Punkti tiek skaitīti katram pārim atsevišķi. Ja LV1 cīnās pret RUS1, tad uzvarētājs dabū 3 punktus, ja neizšķirts ar zivīm tad 1,5, bez zivīm 1 punktu, bet par zaudējumu – 0, LV2 – RUS2 tieši tāds pats princips u.t.t. Tad saskaita visu 4 sportistu rezultātu un iegūst punktus valstij pret otru valsti. Piemēram uzvarot 3 cīņas un zaudējot 1 cīņu, tiek iegūti 9 punkti. Ļoti svarīgi ir prast izmantot iespējas un iegūt maksimāli daudz punktu no komandām, kuras objektīvi nav titula pretendentes. Pirmajā dienā ir 13 cīņas un otrajā vēl 9 sacensības. Tātad katrs sportists aizvada 22 cīņas, tiekoties ar katras valsts sportistiem divas reizes, bet sportisti neatkārtojas. Garš un grūts maratons, kas nav ierasts, bet ir interesanti un liek domāt kā saglabāt enerģiju visas dienas garumā un nenolaist degunu, ja kādās cīņas neizdodas dabūt punktus. Šoreiz dīķis un zivju skaits bija pateicīgs ne favorītiem, jo deva lielāku vietu veiksmei. Nereti cīņas beidzās ar 1 līdz 3 iespējām, kuras, ja neizmantoji varēji zaudēt arī tiem sportistiem, kuri bija uzskatāmi par obligāti uzvaramiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sacensības.

Pirmā diena sākās ar ciņu pret Vācijas sportistiem – nebūt ne favorīti, bet negāja viegli – man un Matīsam uzvaras, bet Sergejs un Anatolijs tiek pie neizšķirta ar zivīm. Līdzīgi iet ar citiem pretiniekiem. Punkti nāk visai grūti un mēs meklējam pareizo pieeju zivīm, jo treniņos laika bija pārāk maz, lai izdarītu drošus secinājumus par zivju uzvedību. Daudz ļoti līdzīgu cīņu un reti kad izdodas tikt vadībā ar tādu rezultātu, lai mestos eksperimentos un paplašinātu tēmu. Iepriecināja mūsu sadarbība un spēja atbalstīt vienam otru. Tiekam pēc laika pie skaidrības gan par strādājošākiem mānekļiem, krāsām un pasniegšanu. Bija izlases, kuras ķēra savādāk, bet mums citu tēmas īsti nedeva rezultātu. Turpinājām lasīt punktus un tīri labi nostartējām ar objektīvi stiprām izlasēm, bet nemācējām paņemt daudz punktus nedz pret Rumāņiem, nedz Gruziju, nedz Īriju. Tas protams vēlāk atspēlējās. Pirmās dienas noslēgumā esam 3.vietā, atpaliekot no Krievijas un Ukrainas, bet ļoti tuvu mums ir daudzas citas izlases. Labākais rezultāts pēc pirmās dienas man – 23 punkti, tad Anatolijs ar 22,5 punktiem, Matīss ar 17,5 un Sergejs ar 13 punktiem. Skaidrs, ka otrajā dienā jārāda labāks sniegums un pirmajos 2 periodos tas arī izdodas. Savu startu uzlabo Sergejs, man izdodas noturēt pirmās dienas tempu, Matīss arī iet pirmās dienas grafikā, bet Anatolijam pēc laba starta pazūd kontakts ar zivi un neizdodas to atjaunot līdz cīņai par 3.vietu. Pēdējos 2 periodos cīņas ar līderiem – Ukrainu un Krieviju. Pret Ukrainu punktus dalām uz pusēm, bet pret Krieviju iegūstam tikai 2 punktus ☹, bet sāpīgākie ir neiegūtie punkti pret komandām, kas ir tabulas lejas galā. Smagākais zaudējums 2 dienu laikā sanāk pret Gruziju. Nokdauns – viņiem veiksmes stunda un 3 uzvaras, bet mums lielas acis un nesapratne kas notiek. Tāda sajūta, ka foreles redzēja tikai viņu voblerus, bet mūsējiem meta līkumu. Toties divu dienu fantastiskākā cīņa bija ar Lietuvu – pēdējā minūtē Sergejs izrauj uzvaru, pēdējās sekundēs – Matīss. Tās emocijas un kopējais atbalsts – tas bija fantastiski. Pēc tā kā kliedzām: “Matīss velc”, paliku bez balss un to dzirdēja visas komandas. Otro dienu nofinišējam un ar uztraukumu raugāmies vai vispār tiksim pie cīņas par medaļām. Man otrajā dienā 18 punkti, kas dod kopvērtējumā 3.vietu individuāli un nedaudz tikai pietrūka līdz turnīra vērtīgākā spēlētāja balvai, Sergejam 13 punkti un uzlabota vieta kopvērtējumā, Matīsam 11 punkti, bet Anatolijam 8 punkti un tas mums dod tikai 4.vietu pēc pamatturnīra. Jācīnās būs pret mājiniekiem Slovākiem. Vienojamies, ka mazajā finālā cīnīsies Anatolijs un es, jo kopvērtējumā mums visvairāk punktu un startēs pirmais Anatolijs, bet es otrais – ar uzsvaru uz pasīvāku zivi, kuru man izdevās saprast abas dienas. Jāatzīst, ka dueļi notika tajā pašā dīķī, bet citā dīķa daļā, kas nozīmēja, ka mums apstākļi ir pilnībā nezināmi. Vienojāmies pieturēties pie silikona mānekļiem, jo tos sapratām labāk. Pirmie metieni Anatolijam neko nedod, kamēr slovāks izvirzās vadībā jau ar 2 zivīm uz bleķa. Ir skaidrs, ka viņi zina, ko darīt šajā vietā, jo mānekļu izvēle ir savādāka nekā pamatsacensībās. Tad arī Anatolijs iesaistās spēlē ar melnu kūnu sāk ķert rokās pretinieku un savas cīņas 10 minūtes noslēdz ar rezultātu 3:3. Toļiks liels malacis, jo spēja atgūties un nodemonstrēja ļoti labu tehniku un ātri savas iespējas realizēja. Tātad man cīņa sākas no 0, jeb mums jādabū 1 zivs pārsvars. Atbildība liela – no manis ir atkarīgs ne tikai mans rezultāts, bet visas komandas. Sākumā pirmais metiens un uzreiz sajūtu normālu copi, bet… nedaudz sasteidzu un shods (Matīss teiktu – sāpīgs nogājiens). Otrais metiens ir kontakts, bet tas neturpinās. Un pēc tam vairāk copju nav. Mainu horizontu, mainu mānekļus, bet jūtos pazaudējies… Laiks lido. Slovāks tiek pie 2 iespējām uz bleķa un abas realizē. Sajūtas draņķīgas – būtu maz teikts… laikam vissāpīgākās sajūtas area pieredzē. Apzinos, ka varēju finālos labāk nostartēt. Pats daudz pēc tam sevī analizēju, kas aizgāja ne tā – vai nu pasniegšana pamainījās, jo steiga un laiks deva pa nerviem, vai arī pabīdījās zivis vairāk prom no mana sektora daļas, bet rezutāts – 4.vieta no 12 valstīm. Uzvar Krievija, kas sagrauj Ukrainu. Krievu sportisti visai ātri pielāgojās mūsu atrastajai atslēgai – melna kūna tālajā distancē. Tieši mūsu cīņas laikā Krievijas sportisti pamainīja mānekļus, kas jau bija salikti pirms tam. Ukrainas rezultāts īstenībā ir pārsteigums. Valsts ar mazāko zivju skaitu no pirmā 8nieka. Lielākā daļa uzvaru ar 1:0. Salikās kārtis.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vērtējums rezultātam un idejas nākotnei.

Kā vērtēt 4.vietu? Ja godīgi – noteikti varējām vairāk un labāk. Neesam apmierināti ar šo vietu. Mūsu mērķis bija aizstāvēt čempiona titulu un minimālā programma – medaļas. Neizdevās. Pa druskai pazaudēti punkti pamatturnīros darīja savu. Mērķis – atgriezties nākamgad stiprākiem un zinošākiem!

Idejas nākotnei ir vairākas – ir vajadzīgs zinošs un tēmu saprotošs sportists, kurš veic izlūka pienākumus un novērtē to sektoru un cīņas gaitu, kurā būs jācīnās nākamajā iegājienā. Lielākajai daļai komandu tādi bija. Polijas izlase vispār bija ieradusies ar vismaz 3 palīgiem. Tā nav atslēga uzvarai, bet dod zināmas priekšrocības. Bija komandas, kuras regulāri sazinājās ar rācijām. Mūsu startu filmēja. Kā pasniedzam mānekļus, ko izmantojam u.t.t. un par to ziņoja komandas biedriem.

Komandas darbs.

Esmu lepns un priecīgs, ka man bija iespēja startēt ar šiem čaļiem. Ļoti laba sadarbība gan sacensību laikā, gan pēc. Atbalsts un patiesa vēlme, lai katrs parādītu savu labāko rezultātu. Zināju, ka varu paļauties uz viņiem, ticēju viņu spēkam un prasmēm. Kāda būs komanda nākamgad – redzēsim, to rādīs reitings pēc 2020.gada Latvijas čempionāta 1.posma. Iespējas ielauzties labāko 4 niekā ir vismaz 10 sportistiem, bet ceru, ka kādu gadu sanāks atkārtot startu šādā sastāvā. Paldies, čaļi!

Paldies.

Paldies visiem, kuri juta līdzi. Tā ir gan papildu atbildība, gan prieks, ka tas, ko darām nav vienaldzīgs mūsējiem. Bija daudz tādu, kuri sekoja līdzi mūsu gaitām tiešraidēs, bija, kas klausījās mūs live atskaitēs. Tas bija forši. Paldies atbalstītajiem. Paldies Latvijas makšķerēšanas sporta federācijai par finansiālo piešprici. ATLAS attīstās un prieks, ka aizvien vairāk ir valstis, kuras vēlas rīkot sacensības, takā šī ir iespēja arī sponsoriem, kuriem interesē savu zīmolu atpazīstamība, jo publicitāte šiem mačiem ir laba! Nākamgad visticamāk būs klāt vēl kāda valsts. Iespējamās sacensību norises vietas – Lietuva, Gruzija, Ukraina. Tas būs skaidrs janvārī.

 

 

08.11.2019